Stivens veselu stundu liek man spiest dazadas kombinacijas, lai aicinatu latviesu meitenes pusdienas. izklausas, ka visas vinu atsuj, bet Stivens nepadodas, vins uzstajigi aicina pusdienas sievieti, kurai rit esot vira beres.
Lasīt vairāk >

Protams, izejot 2 nedēļas apmācības praksē pie kāda no vecākajiem, pieredzējušākajiem speciālistiem, iemācoties dažādus smalkus uzkopšanas sīkumus, kas jāteic, noder joprojām! Piemēram, atpiņķerēt telefona klausules vadu.
Lasīt vairāk >

Ja man gribētos būt īstam darbaholiķim un strādāt arī brīvdienās, es ietu palīgā viesu namā mazgāt traukus vai arī brauktu ceļojumā, lai to aprakstītu un safotografētu, vasarās - apmeklētu dažādus pasākumus un tos atspoguļotu rakstiski un bildēs.
Lasīt vairāk >

Ierados savā jaunajā darba vietā, piereģistrējos, pārģērbos iedotajā darba apģērbā, kurš, protams, bija vairākus izmērus par lielu (pat bikses uz mana ne pārāk tievā auguma neturējās, labi, ka biju paņēmusi citas līdzi no mājām) un tad devos uz piena nodaļu. Iegāju tā saucamajā ledusskapī, kur jau darbojās kāda blondīne. Visapkārt neizkrautas paletes, vienu vārdu sakot, preču jūra.
Lasīt vairāk >

Turpinu saukt- Kreicbergas kundze, Kreicbergas kundze. Neviens neatsaucās, bet šķiet, ka dušā skan ūdens. Tuvojos, saukdams vēlreiz šo uzvārdu, kuram pavisam dīvainu pieskaņu dod tā čukstošā mūzika. Dušas durvis paraustīt nesaņemos, bet pamanu, ka guļamistabā ar maisiņiem un baltu krūšturi ir apsieti radiatori apmēram 12 grādos no stiprinājuma malas.
Lasīt vairāk >

Kā visiem zināms celtniecības buma dēļ šajā nozarē saradās daudz jaunu „celtnieku”, kas sev tādu nosaukumu piešķīra pēc viena izremontēta dzīvokļa vai pēc tapešu izlīmēšanas mammas dzīvoklī. Un tad vēl tie izdomāja apvienoties un nodibināt kaut ko līdzīgu „celtniecības” uzņēmumam. Un tā kā darba netrūka tad šādi speciālisti tika pie darba. Uzcēla kādu privātmāju tā uz aci vai kaut kādiem veikala pārdevēja ieteikumiem un notika pats ļaunākais – parādījās pašapziņa, ka viņi tagad ir profesionāli celtnieki, kas māk pašu spēkiem uzcelt pili! Un tad parasti sākas su...līgi piedzīvojumi.
Lasīt vairāk >

Kad haoss ar švunku uzņēma savu pirmo elles apli, mani pieslēdza projektam kā "to, kurš runā tajā "putnu valodā"". Kā tobrīd, tā arī tagad es domāju - tā tik būs varena pieredze, cita lieta, šo vārdu nozīme, kas reiz lika manām acīm entuziasmā mirdzēt, tagad krata mani maniakālos, nervozos smieklos...
Lasīt vairāk >

Kad esam labi pasēdējuši un apmainījušes ar dienišķajām frāzēm, mans dārgais Vīzijas draugs nāk klajā ar revolucionāru ideju, ko, man liekas, viņa savdabīgi konstruētajā psihē ir iesējis stress no nespējas uzrakstīt status reportu (jo govs sabradāja kaimiņam bērnu), mēs sākam jautru strīdu...
Lasīt vairāk >

Strādāt man patīk diezgan viduvēji, daudz labāk man patīk runāties par to, kā man nepatīk strādāt un, ja kāds man vēlas pastāstīt par savām darba nedienām, es ļoti labprāt viņu uzklausu. Šāda rakstura īpašība pavēra manu skatu uz pasauli plašāku un es galu galā nonācu pie satraucoša secinājuma – manis novērotās likumsakarības attiecās arī uz visiem citiem, izņemot tos, uz kuriem tās neattiecas.
Lasīt vairāk >

Atraisu šlipsi un atlaižos uz grīdas. Dungoju pie sevis Eltona Džona:”It’s a little bit funny, this feeling inside. I’m not one of those, who can easily hide...”
Lasīt vairāk >

Pulkstenis aptuveni trīs minūtes pāri deviņiem, par laimi nesatiku gaitenī nevienu kolēģi ar labu garastāvokli un tieksmi uz garu parunāšanos. Ne šodien. Sasveicinos ar apkopēju, kas tikko beidz savu rīta apgaitu. Operatīvi atslēdzu kabinetu, pirms novilkt virsdrēbes un vispār veikt ieelpu, tiešā tēmējumā paātrinātā solī aizeju līdz pretējai sienai un atrauju līdz galam logu. Visai ātri no pilnīga bezgaisa te kļūst par daļēja bezgaisa telpu, kas tā arī saglabājas līdz pašam vakaram. Runā, ka pierodot, jā, varbūt, bet sadzīvot ar to galīgi negribas. Ieslēdzu datoru, bet neesmu vēl paspējis apsēsties, kad durvīs parādās kolēģis...
Lasīt vairāk >