Latvijas Dzelzceļš

Jāsāk ar to, ka krievu daudzums ir vienkārši nenormāls, līdz ar to ja nezini krievu valodu, tad šeit vari nerādīties. Reti kurš nodaļas prieksnieks cīnās par saviem darbiniekiem, lielākais vairums veco mūdžu \'nosēž\' līdz pensijai, jēga nekāda no viņiem tāpat nav nekāda - daļēja kompetence un marazms. Darbs ir labs, jo pieejamas visas jaunākās tehnoloģijas, pluss ir tikai pieredzes iegūšanas ziņā un ne vairāk

Strādāju uz dzelzceļa.Pēc nodokļu nomaksas paliek 154 ls.Esam divi ģimenē.Mūsu ģenerāldirektors teica ,ka mums varot atmest 30 ls ,tāpat rāpus rāpošot uz darbu.Mūs apsaukā par ,,bidla,,.

sāku no parasta darbinieka, esmu pakāpusies diezgan augstu, taču šobrīd nodaļas priekšniece ir vn k šausmone, izspiego ar ko kopā kafiju dzeru un norāda ar kuriem cilvēkiem uzņēmumā drīkstu kontaktēties, ja tie ir no augstākiem līmeņiem, tad nedrīkst, laikam bail, ka dabūšu labāku amatu nekā pati ir dabūjusi. Un stagnācija ir briesmīga - lielāka daļa tiešām krievu, kuri nemaz nevēlas mācīties latviešu valodu, lielāka daļā jau pensijā, ar kājam pa priekšu dabūjami ārā.

Darbs patīk un kolēģi arī normāli, bet ja būtu iespēja dabūt labāk atalgotu darbu, ietu nedomājot, jo vadības attieksme ir zem katras kritikas

Sāku no apakšas ar diezgan zemu algu. Šobrīd strādāju jau vairāk kā 10 gadus. Vidēja līmeņa darbinieks. Algas starp kolēģiem svārstās Ls 300 - 700 robežās, visvairāk saņem visvecākie, bet tie kas pēdējie atnākuši saņem tik pat cik tie, kas strādā jau 3-4 gadus, lai gan zināšanu un prasmju līmenis atšķiras. Jāpiekrīt par lielo krievu skaitu, ap 80 %. Kas attiecas uz tiešajiem un augstākiem priekšniekiem - attieksme ir dažāda. Ir labs kontakts ar augstāka līmeņa darbiniekiem un vadītājiem latviešiem, tā teikt savējo vienmēr atbalsta, bet kas attiecas uz krieviem, tad vienmēr grib norādīt manu vietu. Katastrofāls dokumentācijas trūkums latviešu valodā. Kolēģu latv.val. zināšanu līmenis ir no 10 - 70 %. Informācijas apmaiņa starp kolēģiem ir nekāda, pats visu roc un meklē. Tehnikas atjaunināšana pa retam. Administratīvais aparāts ļoti smagnējs, izmaiņām nepakļaujas - vecie turas līdz pēdējam. Kaut gan kolēģi - zinoši darbinieki ~ 40 gadiem ir rakstījuši vairākas reizes atlūgumus un vienmēr sabiedēti, ka darbu citur nedabūs un peikrituši algas paaugstinājumam Ls 50 - 100 robežās. Izaugsmes iespējas neparedzamas. Darbs gan no 8 līdz 17, pa svētkiem pāris h ātrāk palaiž. Bet viss tiek kontrolēts gan telefoni, gan datori un ierašanās laiki. Vecie darbinieki jaunos uzņem nelabprāt, jo uzskata par konkurentu, vajag gadus 2 lai sāktu pieņemt, līdz tam attieksme ir nievājoša un katras kļūdas bakstīšana.

Ar darbu šeit esmu apmierināta - konkrēti man ar tiešiem darba kolēģiem, daļas vadītaju un direktoru ir labas attiecības, attieksme no viņu puses ir laba. Bet kopumā dzelzceļā - attieksme pret padotajiem ir apmierinoša, daudz krievu, kas nezina ne vārda latviski, liela daļa strādā kā padomijas laikā - nekautrējas darba laikā ieslēgties kabinetā, lai padzertu kafiju vai piemērotu kolēģes apģērbu, vai darba laikā iet iepirkties vai pie friziera, neskatoties uz to, cik steidzams ir risināmais jautājums. Izaugsmes iespējas - bieži vien tikai tad, kad priekšnieks aiziet pensijā vai nomirst. Vecie kadri (ar atsevišķiem izņēmumiem) neļauj izaugt jaunajiem, turas pie saviem krēsliem abām rokām. Darba apstākļi - man nav par ko sūdzēties. Papildus izglītība - ir iespējams piedalīties uzņēmuma rīkotajies mācību kursos (datorzinības, svešvalodas u.c.). Ja prot pamatot nepieciešamību, tad ir iespējas apmeklēt mācību kursus, ko piedāva/rīko citi uzņēmumi. Veselības apdrošināšana - par tiešām simbolisku ikmēneša maksu (atvelk no algas). Ja šeit nebūtu vecmodīgi domājošo kadru, tad šeit nebūtu vispār par ko sūdzēties.

Darbs admin.kaulus nelauž, sēdi strādā un pirms svētkiem jau 10 tin makšķeri. Vadītāji-tā ari ir', ka aiziet tik ar kājām pa priekšu. Atminos bija tur Alberts Bogdanovs- nenormālis, psihs kura dzīves jēga bija pazemot un nospiest uz ceļiem visus.

Amats - inženieris, alga tikai oficiāla, strādāju uzņēmumā 13 gadus, pēdējā amatā - 10 gadus, Patīk kolektīvs, tas ka viss notiek likumdošanas robežās, Nepatīk - nevīžīga attieksme pret speciālistiem, vidēja līmeņa vadītājiem, kas dažreiz saņem mazāku atalgojumu nekā viņu padotie. Nepatīk loģiskas atalgojuma sistēmas trūkums un nesaprotama personāla politika. Dažreiz atbildīgos amatos tiek iecelti nekvalificēti darbinieki, kas īstenībā netiek galā ar pienākumiem, taču vadība uz to skatās caur pirkstiem, jo esot kāda liela priekšnieka radinieks. Ieteikums vadībai neaizmirst, ka vecie speciālisti agri vai vēlu aizies un viņu vietā nebūs kam strādāt, jo neviens jauns speciālists ar augstāko izglītību man pazīstams šeit nav redzēts pēdējo 13 gadu laikā.

Kopumā ar darba apstākļiem esmu apmierināts ar savu tiešo vadītāju un direktoru attiecības ir labas, tomēr augstāka vadība nav saistīta ar dzelzceļu tādejādi ar viņiem iet grūtāk. Pašlaik alga dzelzceļa ir konkurent spējīga un ja pavisam nesen daudzi skrēja prom (uz ārzemēm, celtniecību utt.) tad pašlaik ekonomiskās krīzes laikā tiek novērota pretēja tendence. Ja runāt par izaugsmes iespējām tad bez partijiskās piederības te neiztikt, vai arī jābūt labos draugos ar satiksmes ministru tad ir ļoti labas iespējas tikt ĻOTI labi apmaksāta amatā pat pavisam bez augstākas izglītības un pat pavisam bez jebkādas saprašanas dzelzceļa jomā, būtībā tie ir mērkaķi, kuri spēj tikai parakstīt dokumentus pat īsti nesaprotot ko viņi paraksta. Jā runāt par krievu daudzumu tad tiešām viņu ir daudz, bet ir cilvēki, kuri mācās Valsts valodu un ir tādi, kuri to nemaz necenšas darīt, tomēr stājoties darbā krievu valodas prasme ir vēlama, jo LDz daudz sadarbojās ar Krieviju. Negribētos piekrist, ka krievi kaut kādā veidā mēģina apspiest latviešus. Mainīt darba vietu pagaidām nav plānos, jo amata pienākumi un atalgojums uz doto brīdi apmierina, darbs dzelzceļā ir ģimenes tradīcija un vienīgi apsvērtu iespēju pārriet citā dzelzceļa struktūrā ja saņemtu labāku piedāvājumu, protams, izvērtējot arī amata pienākumus jaunajā darbā. Noteikti nemainītu darbu dzelzceļā pret darbu privātajā firmā pat ja tur tiktu piedāvāts lielāks atalgojums, jo darbs Valsts uzņēmuma ir un paliek Valsts uzņēmumā. Viss beidzot jauniešiem izvēloties augstskolu iesaku iet mācīties RTU Dzelzceļa transporta institūtā, jo, ka jau tika pieminēts vecie darbinieki ar laiku aizies un kādam viņus būs jānomaina, bet ir jāsaprot, ka nekas jau nenotiek uzreiz un reāli par daļas vadītāju, direktora vietnieku varētu tikt parasts mirstīgs cilvēks, bet ja gribat sasniegt augstākus mērķus tad jau ir jāstājas partijā.

Gandriz visa krava iet uz/no krievijas, dokumenti ir krievu valodaa...bet par tiem pensionariem, Jus domajat ka jaunieši ir gudraaki par cilvekiem kuri velteja darbam visu muuzu :DDDD ..... Musu valsti tik un palika dzelzcels, un darbiniekiem maksa premijas, ir apdrošināšana, jaunas tehnoloģijas P.S. Stradajot ar tādam datoru programmam "vecenes" -xakeri. :DDD

Sajā uzņēmumā strādāju jau divus gadus, kad sāku strādāt sajūta bija tāda itkā es būtu atmests kādus 25 gadus atpakaļ kolhoza laikos. Jaunās tehnoloģijas par ko te stāsta, varbūt ar tām strāda kāda maza saujiņa izredzeto. Es pat domāju ka kādā nomaļāka kantorītī vēl jo projām strādā ar akmens āmurim un akmens cirvjiem.Situācija ir tāda, ka daudzos ceļa kantoros pat dabiskās vajadzības jāiet nokārtot aiz stūra vai sanaglotā koka kastē, arī -30C grādos, bet ārā tak 21. gs. Kāda te var būt runa par tehnoloģijām? Protams lielajās ceļa distances bāzes vietās viss ir sakārtots, ir kur pārģērptis un nomazgāties, taču mazajās noliek "umivaļņiku" kaut arī tuvumā nav ūdens un mazgajieties lūdzu. Pamēģiniet tik kaut ko iebilst un jums atbildēs: priecājieties ka jums vispār ir darbs!. Vēl tāds sīkums , ja gribat redzēt kā tik izšķērdēta valsts nauda nāciet stradāt uz dzelzsceļa.Protams tas ko prezentē dzelzsceļa vadība un menedžaments ir skaisti, bet patiesība ir daudz skarbāka un brismīgāka. Tas ka cilvēki strādā šeit paaudzēm un daudzus gadus lielāko tis ir tāpēc ka var dzīt "muļķi" un neko nedarīt, nevis tāpēc, ka ļoti patīk šis darbs, uzņēmuma struktūrā nekas nav mainijies, kāds tas bija PSRS laikos tāds tas ir vēl jo projām. Darbinieku moto ir:" Maksā mums par stundām, tādēļ darīsim pēc iespējas mazāk, tā pat neviens vairak nesamaksās, labāk darba laikā kārtīgi iedzersim!".

Man piedāvāts strādāt, bet skatos, ka komentāri nav tie labākie. Vārdā zinu tikai vienu vadītāju- Ivars Sormulis. Kāds zina teikt, kāds viņš ir? Arī saukā par bidla??

Normali,izdzivot var...

Dzelzceļs un darbs Latvijas dzelzceļā ir mana vienīgā darbavieta un nu jau pasen esmu pensijā. Notiekošais sumurnais haoss, ko sauc par "restrukturizāciju" ir neizprotams un neloģisks, jo tam nav nekāda (pat ekonomiska) pamatojuma, jo Viss tiek noformulēts, kā "Darba uzlabošana". Vienlaikus tiek milzīgi uzpūsti štati, jo katra sadalītā vienība: dienests vai daļa apaug ar vēl lielāku kantora darbinieku skaitu. Tie pēdējos 10 gados ir pieauguši (kantoros; direkcijās; departamentos - pat jausmas par tādiem agrāk Nebija!) vairāk kā ^ (sešas!) reizes, bet darba apjoms nav pieaudzis. Pārvadājumi tiek plānoti ~55 milj. tn. gadā, bet 1990.g. - pārveda 90 milj. tn. kravu, tā kā, ir vēl ko censties! Kadri - to no jauna nav, par to profesionālismu nav ko runāt; visur liek radiniekus, kaimiņus, bijušos deputātus vai pietuvinātos utt. un visi Bez dzelzceļa jebkura līmeņa izglītības, kuru algas ir lielākas(!) par veco ekspertu/darbinieku ar pieredzi visa mūža garumā/ par esošo darbinieku algām. Mašīnisti nu brauc daudzviet bez palīgiem!? Kur rīt radīsies mašīnists ar pieredzi? u.t.t. Tas ir ceļš... bez nākotnes!

mekleju vienkarši darbu tel 28361115