Veselības ministrija, iespējams, ir laba darbavieta rutīnas mīlotājiem (man, nē). Ikdiena paiet sagatavojot dažādus ziņojumus, kuri jāapstiprina vairākiem vadītājiem un pusvadītājiem. Katrs var izdomāt, ka ir latviešu valodas skolotājs vai vismaz Rainis. Kas vienam labi, otram slikti un tā vienu ziņojumu var rakstīt visu dienu. Interesanti, ka gadās, ka pēdējas parakstītājs domā tāpat kā es, bet ne pārējie un sanāk atkal printēt dokumentu vēlreiz. Izklausās briesmīgi un tā arī ir. Kolēģes normālas, ir sava iztikšana, sava patikšana, laiks iedzert kafiju, ūdeni, tēju.
Pusdienlaiks svēta lieta, visi dodas, cik ātri var, līdzīgi kā skolēni skolās skrien uz pusdienām.
Atalgojums zem nozares vidējā, bet stabils. Šķiet mājaslapā var paskatīties, cik katrs saņem. Pretmimnākšana studentiem, kam jāskrien uz lekcijām (vakarpusē) vai biežāk, ja sarunā.
Izaugsmes iespējas līdz nodaļas vadītāja līmenim ir iespējamas. Tālākais atkarīgs no valsts sekretāra vai vietnieka labvēlības, veiksmes un apstākļu sakritības. Strādāju par vecāko referentu, kas ir sākumlīmenis, uzsākot darba attiecības. Jaunākie referenti šajā iestādē nav, lai neviens neapvainotos 🙂
Ir interesanti paklausīties, kā slimnīcu pārstāvji sniedz atskaites.
Iniciatīva netiek novērtēta, birokrātiskā mašīna darbojas savā nodabā. Tagad esmu privātajā sektorā un te man patīk krietni labāk.